Sveicināti, viesis   
 
  [EN] [LV] Web lapas karte 
Andrejdienas
Andrejdiena 2009
Andrejdiena 2007
Andrejdiena 2006

Ārpusstudiju aktivitātes
Jauktais koris Sonitum
Studentu teātris
Deju kopa Dziga
Jauno dzejnieku klubiņš
Latvijas kristīgā studentu bralība
Andrejdienas

Studentiem
Tradīcijas
Studējošo pašpārvaldes
Ārpusstudiju aktivitātes
Nodarbību grafiki
Sesijas grafiki
Kreditēšana
Dokumenti
Dienesta viesnīcas
ISIC kartes

Aktuāli


Ievadi savu e-pastu, lai saņemtu jaunāko informāciju par Rēzeknes Augstskolu:






















Reklāma




 
» Andrejdiena 2006
Andrejdienas – ekskluzīva iespēja iepazīt jaunus un atkal satikt jau pazīstamos dzejniekus, prozaiķus, mūziķus, zīlēšanas cienītājus un atraktīvus skatītājus “Laikam nav alibi”

Ir pasniegta Andrejdienas balva

Jau sesto gadu pēc kārtas Rēzeknes Augstskolā notiek tradicionālās Andrejdienas svinības. Andrejdienair unikāla iespēja baudīt dzeju, mūziku un izdzīvot folkloriskās tradīcijas vienuviet. Ideja radās pavisam nejauši, domājot par folklorisko tradīciju praktiskāku apguves veidu. Jāatzīst, ka pirmajos pasākumos folkloras elementi arī dominēja: ir izmēģināti dažādi tautas zīlēšanas veidi, rīkoti karnevalizēti uzvedumi, smiets uz nebēdu, jo Andreji ir bijuši pēdējie “skaļie” svētki pirms Ziemassvētku klusā laika, Adventes. Bet laika gaitā aizvien neparedzamāka un plašāka izvērtās tieši jauno literātu uzstāšanās daļa, līdz pagājušajā gadā, viesojoties dzejniekam Jurim Kronbergam, tikām līdz jaunai un visai interesantai idejai – literārajam kabarē .

Šis piemirstais, dažkārt samērā viennozīmīgi traktētais vārdu salikums nozīmē to, ka pasākuma laikā notiek jauno literātu sacensības: ierobežotā laika posmā (parasti 3 minūtes) jaunais dzejnieks var izvēlēties sev pieņemamāko dzejas pasniegšanas stilu un piedāvāt to klausītājiem. Vērtē šo uzstāšanos gan žūrija, gan pastāv iespēja iegūt skatītāju balvu. Šogad literārajā kabarē startēja 9 jaunie literāti, ko vērtēja samērā neordināra (pieredzes, uzskatu ziņā) žūrija: dzejnieks Jānis Rokpelnis, seno valodu speciālists, pēc pārliecības mūziķis Ingars Gusāns un šogad jauno literātu konkursā sevi kā dzejnieci atklājusī Rēzeknes 5.vidusskolas audzēkne Līga Daugule. Savu kabarē variantu piedāvāja divu iepriekšējo Andrejdienu balvu īpašnieki – Einārs Dervinieks, Dace Skrauča -, Rēzeknes Augstskolas kopkrājumā pārstāvētie autori – Iveta Ratinīka, Meldra Gailāne, Linda Ivanova, Jana Čevere -, divu grāmatu īpašniece Inga Gaile, kā arī Rēzeknes 1.vidusskolas audzēknes Ieva Urbanoviča, Dina Krišāne.

Lai līdz mielēm izjustu katra dzejnieka suģestīvāko tēlu vai noskaņu, skatītāji ar teātra sporta elementu palīdzību iejutās vēja, saules, zirga, nekā, līmes un citos tēlos. Garlaikoties nebija vaļas, jo samērā neilgā laika posmā skatītājiem vajadzēja paspēt nobalsot par savu simpātiju, kā arī likt lietā savu intelektuālo potenciālu, cīnoties par skatītāju balvām.

Metaforu un paradoksu savstarpējās saspēlēs šoreiz labākā izrādījās Rēzeknes Augstskolas “dzejniece ar stāžu”, 4.kursa filoloģe Linda Ivanova. Jau otro gadu pēc kārtas Andrejdienas balvas (kuras “nagla” – zilā cerību krāsā RA darbmāču rokām veidota cepure) ieguvēja ir arī skatītāju izvēlētā simpātija, tātad šogad dubultu uzvaru svinēja Linda Ivanova, kas dzeju raksta latviešu un krievu valodā.

Cita starpā jāpiebilst, ka pasākuma gaitā varēja baudīt arī literāri muzikālo improvizāciju “Laikam nav alibi”, kā arī pārliecināties, ka latgaliešu valodā top nevien grāmatas, bet arī skaņdarbi un dziesmas. Grupas “Sleiksnis” izpildījumā skatītāji varēja turpināt dzejas tekstos aizsāktās meditācijas, grupa “Bez PVN” ļāvās mūsdienīgiem folkritmiem, bet skaļais un pārliecinošais “Borowa MC” projekts pat izraisīja īstu latgaļu party. Protams, daudzi atraktīvie elementi izpaliktu, ja pasākuma rīkotāji nesaņemtu atbalstu no Rēzeknes pilsētas domes, Rēzeknes pilsētas kultūras centra, Rēzeknes Kultūras centra izdevniecības un RA. Paldies par atsaucību!

Dzejas gardēžiem noslēgumā vēl tika pa J.Rokpeļņa un A.Rancānes dzejolim, bet tiem, kas neslinkoja un nākamajā dienā atnāca uz J.Rokpeļņa lekcijām “Mūsdienu literatūras un kultūras attīstības tendences”, vēl vajadzēja pierādīt savu varēšanu literatūras un kultūras vēstures laukā. Īsāk sakot, ja Tu vēl nezini, kas ir Andrejdiena un kur to meklēt, tad atceries, ka nākamgad novembra beigās Tev jābūt Rēzeknē. Cita starpā, vari doties arī uz Poliju, jo, izrādās, poļi vēl joprojām šo zīlēšanas tradīciju ir saglabājuši un arī svin Andrejus, bet literāro kabarē tad būs jāizlaiž. Tāpēc plāno laikus, lai nav jāatsaucas uz nolemto – laikam nav alibi.

Idejas iniciatore Ilga Šuplinska

 

Andrejdienas literārā improvizācija

Andrejdienas balvas ieguvēja Linda Ivanova

 

Kristīne Beļajeva

Kā tauriņu spārniem būt,
Tālumu sajust.
Kliegt, lai vēlāk sadzirdētu arī mieru,
Kuru baudīt kā cukura graudiņu uz mēles.
Saldi.
Smiekliem neļaut vaļu.
Tos sakost un apslēpt aiz lūpas.
Tauriņa spārnus audzēt.
Raibus, tālumu just.
Krūtīs ūdensrozei krustus šķelt.
Un aizliegt šķaudīt.
Par sāpi nekliegt,
Ja tauriņa spārni dīgst.
Tā klusi.
Naktstauriņš? Nē!
Gribu dienu sevī sūkt
Un laika pirkstus mezglot.
Smaidu to galos kautri plūkt.
Miegu izbeigt, salauzt un kaisīt.
Tauriņi...

Gunta Vorošena

Viņa zināja, ka nositot zirnekli,
Tiks atlaisti grēki,
Viņa upurēja salnu nokosto mārtiņrozi un radās spēki.
Viņa lasīja rakstus uz ielas un vēroja,
Viņa gulēja un tēloja.
Augšstāvā sita pulkstenis takti:
“Min nakti, nakti, nakti,
Sirds puksti, puksti...”
Viņa saprata - ir laiks iet mīlēt.
Katram latvietim vajag savu vietu,
Kur izraudāt savu sāpi.
Svētvietu, mīlassalu vai savu krētu,
Galvenais- skaistu un svētu.
Pastāsti man pasaciņu savu.
Izrādi savu salu.
Izved. Ieved.
Savu mīlestību pastaigā kā sunīti.

Jana Čevere

Kotram sovs
rāmeits.
Tev zyls,
jai malns,
jam – nu kūka.
Munejīs dzaltons –
lai saulei tiuļuok
i zīmā syltuok.
Ka tev kaidreiz solts,
nuoc munā rāmeitī sildētīs!

Ieva Urbanoviča

Iemīlējies hakeris.
Starp iedomu kapilāriem
Ieslidinu aukstu adatu.
Iemīlējusies fantāzijā.
Pārplūstu un klusēju, ka sirds tagad mutuļo.
Tev nav laika, lai mani lasītu.
Par sevi tev stāstīšu pati...
Arī tad, kad jau esi aizmidzis.
Parīzes dievmātes katedrāles zvaniķis
Joprojām pārklājas ar zosādu, ieraugot mīloto.
Atļauta mīlestība, bet neiespējama.
Kazanova cietis avārijā.
Kurai viņš tagad liksies iekārojams, un kura viņam?
Izslaucītas asaras mātes klēpī.
Izlieta kafija uz datora klaviatūras.
Visi zvani pāradresēti uz citu gadsimtu.
Neīstajā laikā, neīstajā vietā un ar tevi.
Pirmie divi paliek nesvarīgi.

Dace Skrauča

Man šudin vyss ružovs!
Daže muokūņa byudi,
Kas greidā spīgeļojās.
A greida – sorkona i sylta!
Klusuo greida bez sūlim...

***

Padaleišu kotram pa
Krikšam nu munys
Zvaigznis ocu
Boltonumim!
Okleibu pīdūšu.
Varbyuteibys teoreju
Lūceišu i lauzeišu
Iz okulerim kankanu doncuošu!

A pasauļs iz maņa...
Ar espansjolys
Knaukškeigīm
Papīdeišym.

Evika Muizniece

Pa laika telpu bezcerīgi klīstu,
Neatšķirot neīsto no īsta.
Tukšas domas kā gaisīgu bultu rokās,
Bet līdz sirdij netiek.
Dzirdu baismīgus, bet tomēr pazīstamus smieklu.
Tas atkal laiks, tas pats, kurš nolēma manu vārdu
Dzīves grāmatā rakstīt.
Tas pats, kurš caur nelaimju vētrām mani vedīs.
Kurš mācīs atšķirt kailas vijolītes šķīstuma kausu, no rožu
Ziedos apslēptiem dzelkšņiem.

Vineta Trimalniece

Esmu devusies pagātnē, lai vēlreiz visu izdzīvotu, lai atšķetinātu visus sapinušos mezglus un dzīvotu tālāk ar prieku par pagājušo un ar sapņiem par rītdienu, bet...Neesmu pabijusi krāšņākajā, vilinošākajā, pārsteidzošākajā ceļojumā – ceļojumā sevī. Tas mani lēni, bet neatlaidīgi ieskauj, un es padodos tā varai. Lai kā es nevēlētos tiktos ar sevi, tas jau ir noticis.

Es aizmetu projām visas pārējās domas un visu saredzošām acīm lūkojos sevī. Žigli manā dvēselē pamostas skumīgi sentimentālā rudens elpa. Tā uzpūš man virsū savu vēso dvašu un manai dvēselei sametas mazliet skumji. Rudenim nez kāpēc vajadzīgas manas asaras. Rudens aizrauj zaļumu no koka, aizskalo manus vasaras sapņus, bet reizē dot arī jaunus, apstādinot laiku, lai es spētu saskatīt brīnumu visā sāpīgajā. Rudens ir tas, kas sniedz un ņem to, ko pats vēlās

Einārs Dervinieks

Neviens nezina ko pulksteņi domā
Varbūt laikam liekas, ka skrienam mēs.
Varbūt saulei sliktākajā omā
Liekas, ka spēlējam mākoņos paslēpes.
Varbūt no mums aizbēg mājas
Un jautājumi jau satur atbildes.
Nezinu, iespējams nāve apčurājas
No bailēm, ka tai pakaļ nāks viss uz pasaules.

Viņš gribēja krist no amora bultas..
Sadegt mīlestībā..
Noslīcināties atmiņās..
Pakļūt zem kritikas..
Un būt nomētāts ar vārdiem..

Taču viņš allaž tikai uzdūrās pats savai asprātībai.

Meldra Gailāne

vakars
iemigu
pamostos
tumsa visapkārt
nakts
pulksteņa tikšķi
klusumā
tavi sirdspuksti
tava elpa
vienmērīga
dziļa
man blakus
klausos
naktī
vēlreiz iemigu
no rīta
aizeju
no tevis.

Lāsma Krēsliņa

Es pacēlu sapni no ielas,
nosaucu par savējo.
Ienesu sevī, sargāju –
tas sapnis bij mans.
Devos gulēt un pamodos
ar sapni savējo.
Gāju uz mērķi kopā ar sapni,
ar sapni, ko atradu.
Mērķi sasniedzu,
sapni piepildīju.
Tikai tad sapratu,
ka sapnis bij paņemts no ielas
Un nebija manējais.

Līga Daugule

es tev uzdāvināšu savu krustu
tu tapsi nolemts paradīzes ellei
nozagts glāsts sasniegs to liesmu
kliegs
tu sēdēji un raudāji
tev nebija savu spārnu
dzēri vaniļas pienu
skatīji cilvēku krustus
noziedznieku kaulus
es biju tavs melnais lūpu spīdums

 

 


Notikumu kalendārs

Video tiešraides

RA Izdevniecība

Pieslēgties LAIS